| |
[Feb. 13th, 2025|06:41 am] |
Saistībā ar zināšanām un pseidozināšanām sportā. Es te nesen ģērbtuvēs dzirdēju ģeniālu stāstu. Stāsti ģērbtuvēs vispār visi ir ģeniāli, un ir labs materiāls teju veselai grāmatai, bet šis konkrēti ir par padomju laikiem un pirtīm. Viens džeks stāstīja, kā riteņbraucējiem padomju laikos lika sēdēt pirtī pa trīs, četrām stundām, un uz šo laiku katram tika izdalīta kaut kāda glāze ar kompotu, kas bija vienīgais, ko viņi varēja patērēt. Un es neteiktu, ka padomju sportistiem nebija starptautisku panākumu, bet man ir teorija par to, kāpēc šīs metodes strādāja.
Šobrīd ķermeņa kondicionēšana notik mazliet niansētāk. Mums visiem ir pulsometri, un mēs zinām, ka vēl bez spēka ir jātrenē arī ķermeņa mobilitāte. Case in point, mēs visi zinām, ka ir svarīgi stiepties, un ka regularitāte ir svarīgāka par intensitāti mobilitātes iegūšanai. Nav tā, ka, piemēram, braukšana ar riteni trīs reizes dienā nekondicionēja ķermeni braukšanai ar riteni, bet agrāk nevienam nebija padziļinātu zināšanu par dziļajiem muskuļiem, vai ko tādu. At best no laborotorijām nāca visādi pētījumi ar maziem zīdītājiem, ko varēja izmanto sporta sasniegumu uzlabošanai. Viss pārējais bija - ātrāk, vairāk, stiprāk.
Nu lūk, un mana teorija ir tāda, ka šīs oldskūlīgās metodes strādāja pēc mākslīgā intelekta algoritmu principa, kur atsijāja nepārprotami ģenētiski vājākos, kā arī tos, kuru griba bija nepietiekami spēcīga. Cīņu sportā ir tāda lieta kā "paņemt uz raksturu", kad cilvēks uzvar cīņu, piemēram, ar lauztiem kauliem. Nepārprotami iedarbīga metode, ja tavs pilnīgi funkcionālais pretinieks nav tādā pašā mentālajā līmenī tajā brīdī. Nu lūk, un man šķiet, ka visas tās četru stundu garās pirtis bija ne tik daudz fiziskās spējas uzlabošanai, bet tieši menālā kondicionēšana šādiem "paņemt ar raksturu" brīžiem. Kas, protams, bija diezgan svarīgs faktors, kad visi kolektīvi atsitās pret cilvēka čermeņa fizisko spēju stikla griestiem. Es domāju, ka šobrīd šī faktora nozīme mazinās dēļ tā, ka mēs esam ieguvuši daudz vairāk zināšanu par cilvēka ķermeni, un tāpēc arī treniņi šobrīd tik ļoti atšķirās no tā, kādi tie bija agrāk. Instagramā bija rīls par šo tēmu, kur ir sakombinēti kadri no vecām filmām, kurās džeki cilā akmeņus, un skrien augšā pa kalnu, un to kā šobrīd sporta zālē cilvēki staipa gumijas, un pilda vingrinājumus uz paklājiņiem. |
|
|