Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Visapkārt mums treki, songi, empētrīņi, urļi, kešs, browseri, maili, debugeri, klipbōrdi, logini, submiti, posti, elbumi, hederi, sabdžekti…

Lielākā sāpe ir tā, veidojas dabiskā paaudžu šķirtne: valoda + tehnoloģiju nepārzināšana lieliski nodala vecāko paaudzi no to cilvēku kopas, kas mūs potenciāli varētu saprast.

Okeižnalī.

P.S. Ak, jā, vēl tepat ir arī strjoms un gruzons, kurus arī nesaprot :)

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Profesionālās frāzes.

Mēbeļu atjaunotāji

-Saproti, noņemu to veco laku, paskatos, visu tur ķirmis sagrauzis, vajadzēs špaktelēt, slīpēt…

Elektriķi

-Aizejam…ārprāts… masīvas metāla durvis un pusmetrīga betona siena. Ne tur sadales kasti pieskrūvēt, ne cauri izurbties…

Arhitekti

-Un tad viņš grib, lai es līdz kaimiņu gruntij, kur tā jau labi ja pusmetrs, kaut kā vēl arī kanalizāciju novelku!

Datoriķi

-Nu, johaidī, es viņam saku, ka to funkciju nevar saukt ar tukšu stringu, citādi man tur tāda protekcija būs jātaisa…

Tulkotāji

-Dabūju vakar jautro darbiņu… tehniskie termini par audiosistēmām. Ej nu izdomā latviski divus atšķirīgus vārdus priekš headphones un earphones…

Bet visi kopā viņi domā - “Būs pamatīga jāšanās…”

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Hmmm. Vai ir pamats teikt, ka visi cilvēki iekšēji pasauli uztver vienādi, tikai izpausmes ir dažādas? Jā, ir tāds teiciens par cita ādu un neielīšanu…. tieši tāpēc es nemāku to pateikt.

Varbūt Tu - tavs kodols - domā tāpat kā es, tikai tava dzīves uztvere ir citāda, tāpēc tu saki ko pavisam citu?

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Dzīvoja reiz tāds vīruks. Viņam patika makšķerēt un braukt ar ūdensslēpēm. To viņš darīja bieži. Patika viņam braukt arī ar motociklu, lekt ar gumijām, raustīt lauvu aiz ūsām.

Nu, patika, nu!

Un nekas ar viņu tā arī nenotika. Droši vien viņš dzīvo vēl šobaltdien, ja vēl nav nomiris aiz vecuma.

Arī es viņu satiku, normāli padzērām, nozagu sviesta cepuri un gāju mājās.

Tāda, lūk, dīvaina pasaka sanāca.

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Nabadzība attīstot garīgumu. Bet robežgadījumā - Indijas iedzīvotāji, mazie melnie cilvēciņi Āfrikā… vai arī tad vēl ir iespējams saglabāt garīgu, ne materiālistisku pieeju dzīvei?

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Virtuālās un reālās pasaules nodalīšana, cilvēku attiecības tīklā un dzīvē? Sviests. Cilvēki taču ir tie paši.

Tas viss ir tavās smadzenēs, lai kā tev liktos, ka tas ir savādāk.

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Dziļās un cēlās domas var izraisīt pamatīgu morālo atraugu – jo to cēlums velk tās uz augšu no dziļuma, kur tās atrodas sākotnēji, pa ceļam apgriežot vai pagriežot gandrīz visu, kas sastapts ceļā un ir bijis apstājies savā stāvoklī un virzienā tikai līdzsvara saglabāšanas dēļ.

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Pilna telpa cilvēku … troksnis… dvēsele ilgojas pēc miera… ejiet visi projām, lūdzu …

Tukša telpa, es un vēl viens … kāpēc viņš neiet projām?

Tukša telpa, es un neviens … beidzot ir labi, beidzot miers…

Tukša telpa, es un vēl joprojām neviens … es esmu tik vientuļš … nāciet un glābiet mani, man ir garlaicīgi, palīgā! Bitīt matos, es taču esmu pamests! Kā gan jūs visi varējāt man to nodarīt? Mani, mazu un vientuļu, vienu pašu visā pasaulē…

Ak tā, tagad jūs atnācāt… pilna telpa… troksnis…

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Dodoties uz tualeti, noteikti pirmais ko darīt ir - pārslēgt gaismas slēdzi pretējā pozīcijā, tad spiest kliņķi. Ja durvis ciet, nedarīt neko. Gaidām. Tikko dzirdams, ka atveras bulta/atslēga, spēcīgi grūžam durvis uz priekšu (ja tās veramas uz iekšpusi) ar mērķi “izrubīt” to nabaga cilvēciņu, kurš mēģina ieslēgt sev atpakaļ gaismu. Jācer, ka bikses vismaz viņš ir uzvilcis, citādi doktors AiKāSāp un viņa Sestrička smiesies.

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Tumšs smaids tavā sejā. Pelēcīgie zobi puspavērtajā mutē, bālā seja un nogurušās acis, riņķi zem tām. Iekritušie vaigi… Tu tomēr dzīvo, kaut arī man Tu vairs neeksistē.

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Savā gada kalendārā aiz pirmā vāka atradu post-it lapiņu, uz kuras ir manis rakstīts teikums. Nezinu, kad esmu to rakstījis. Tas saka:

Es nespēju atraidīt sievieti, bet spēju pamest vientuļu.

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Tāds maziņš zvēriņš diezgan tumšā rudens vakarā čāpo pāri ceļam. Pļek pļek… Ķepiņas tādas nedaudz dubļainas ik pa brīdim atspiežas pret asfaltu ar pareizo pļek skaņu. Actiņas diezgan lielā ātrumā skatās visapkārt, austiņas saspicētas, lai sadzirdētu kaut ko. Ir klusums. Un aukstums.

Zvēriņš gaida nākamo auto. Bet negrib sagaidīt.